Mazs augums.
 
Augšanas process uzskatāms par vienu no galvenajiem parametriem bērna vispārējā veselības stāvokļa raksturošanai, jo jebkurš ilgstošs veselības traucējums var ietekmēt augšanu. Mazs augums ir bieža bērnu vecuma problēma, kas skar ap 5 procentiem bērnu.
Cilvēka normālu augšanu un attīstību regulē daudzi savstarpēji saistīti faktori: ģenētiskie un apkārtējās vides faktori, uztura daudzums un kvalitāte, emocionālā vide, kā arī fiziskā un psihiskā veselība, netraucētas hormonālās regulācijas, normālas audu un skeleta atbildes reakcijas uz hormonu iedarbību. Dzimšanas svars un garums atspoguļo augšanas procesu pirms dzimšanas. Jebkura smaga vai hroniska slimība, dažādas infekcijas, galvas traumas, kuras pārdzīvotas zīdaiņa vai bērna vecumā, var ietekmēt augšanu. Bērna augšanas un attīstības rādītāji ir jūtīgi viņa veselības stāvokļa un hronisku slimību kompensācijas indikatori.
Augšanas procesu regulē praktiski visu hormonu savstarpēja mijiedarbība. Daži hormoni īpaši neietekmē augšanu visos attīstības posmos, bet augšanas hormons visā cilvēka attīstības procesā ir galvenais augšanas un vielmaiņu stimulējošais faktors.
Galvenie iemesli, kuru dēļ augšana atpaliek vai bērns aug lēni, var būt nepietiekama bērna attīstība grūtniecības laikā, nekvalitatīvs uzturs, gremošanas traucējumi, endokrīnās slimības (hipotalama, hipofīzes, vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera, virsnieru, dzimumdziedzeru), dažādas hroniskas un ģenētiskas slimības, kā arī vielmaiņas slimības, kaulu slimības, pārāk agrs dzimumbriedums, pārslimotas smagas infekcijas, smagas galvas traumas, psiholoģiskie iemesli. Jebkurā gadījumā maza auguma bērnam pēc iespējas ātrāk jāveic vispusēja klīniskā izmeklēšana, jāizvērtē visi iespējamie iemesli, kādēļ atpaliek augšana, kā arī hormonu sekrēcija.
Lai nodrošinātu normālu bērna augšanas procesu, svarīgi ir ne tikai medikamenti, bet arī sociālie un ekonomiskie apstākļi, kuros bērns aug, kā arī pilnvērtīgs uzturs (gan tā daudzums, gan kvalitāte), fiziskā aktivitāte, savlaicīgs vakara miegs, psiholoģiskā stresa mazināšana, klimats, vide, kurā bērns dzīvo, dzīve pēc iespējas nekaitīgākos apstākļos, normāla hormonu sekrēcija.
Uzturam jābūt vecumam atbilstošam un veselīgam, jāsatur pietiekami daudz olbaltumvielu, vitamīnu (sevišķi D), minerālvielu (sevišķi kalciju, fosforu un magniju) un šķiedrvielu.
Jāseko līdzi miega ilgumam, kvalitātei un bērna vecumam atbilstošam režīmam, jo cilvēkam organismā augšanas hormons visvairāk izdalās laikā no 21.00-22.00 un dziļā miega fāzē („bērns aug naktī”).
Kad jāuzskata, ka bērnam ir mazs augums?
Ja bērns aug ļoti lēni vai šķiet, ka augšana apstājusies, tas ir iemesls, lai pievērstu īpašu uzmanību un regulāri mērītu bērna augumu.
Iemesls apmeklēt ārstu ir, ja:
·        ir neapšaubāma novirze no individuālā augšanas tempa un augšanas ātrums ir zem 4 cm gadā;
·        bērns ar normālu dzimšanas svaru turpmāk aug nepārtraukti, bet augumā atpaliek vairāk par 8 cm no individuālās augšanas normas.
Nevien augšanas traucējumu, bet arī daudzu citu bērnu vecuma endokrīno slimību īpatnība ir - jo agrīnākā vecumā šie slimnieki tiek apzināti un sāk saņemt atbilstošu ārstēšanu, jo pilnvērtīgāks šis cilvēks izaug. Jo vēlāk kāda endokrīna patoloģija bērnam tiek diagnosticēta, jo dziļāks fizisks un/vai psihisks invalīds šis cilvēks kļūst pieaugušā vecumā.
Vairāk informācijas mājas lapā www.esAugu.lv

 

 

  Drukāt