Pasniedz apbalvojumu “Ķekavas novada Goda pilsonis”

Latvijas nav ne sudrabā, ne zeltā, Latvija ir tās cilvēkos – talantīgos, strādīgos, godprātīgos, latvieša vārda cienīgos, jo Latvijai vajadzīgi cildeni raksturi un mums tādi ir. Tāpēc, novērtējot ieguldījumu Ķekavas novada attīstībā, 4. maijā tika pasniegts Ķekavas novada pašvaldības  apbalvojums “Ķekavas novada Goda pilsonis” režisorei Dzintrai Gekai-Vaskai, uzņēmējam - akmeņkalim Pēterim Zvaunim un  Latvijas savienības "Černobiļa" viceprezidentam Mārim Šopam.

Ar apbalvojumu Ķekavas novada pašvaldība vēlas pateikties un novērtēt to cilvēku ieguldījumu, kuri ar savu darbu, mūža veikumu, radošumu, pilsonisko aktivitāti un apņēmību, ir palīdzējuši Ķekavas novadam augt, attīstīties un tā vārdam izskanēt gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāpēc ik gadu Ķekavas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes un nevalstiskās organizācijas iesniegt pretendentu pieteikumus Ķekavas novada augstākā apbalvojuma “Ķekavas novada Goda pilsonis” saņemšanai.  

 

Dzintra Geka- Vaska


Mēs varam būt lepni, ka Ķekavas novada Plakanciema “Džungļos” 1950. gada 31. janvārī ir dzimusi kinorežisore Dzintra Geka-Vaska. Daudzu, jo daudzu dokumentālu filmu autore un pats galvenais Sibīrijas tēmas aprūpētāja Latvijas kinomākslā – “Sibīrijas bērni”, “Sibīrijas dienasgrāmatas”, “Bērnības zeme Sibīrija” un par ķekaviešiem, kuri izgājuši skarbo Sibīrijas ceļu, filmā “Maršruts: Ķekava – Omskas apgabals 1949”.


Dzintru Sibīrijas tēmai ir pietuvinājis viņas tēva liktenis. Tēvs Leopolds Parasigs – nacionālās pretošanās kustības dalībnieks -  uz 25 gadiem tika notiesāts un izsūtīts uz Sibīriju.  Dzintra par savu tēvu uzzināja tikai 1965. gadā, kad viņu atbrīvoja no Gulaga nometnes Mordovijā, bet viņam nebija tiesību atgriezties Latvijā. 1966. gadā Dzintra devās pie tēva un pirmo reizi ieraudzīja tēvu uz Sibīriju, kura iespaidoja tālāko dzīvi un mākslinieces ceļu.


Dzintrai Gekai-Vaskai bezgala tuva ir Latvija un latvieši. To apliecina viņas filmas par pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti – “Čakstes koks”, desmit videofilmas ciklā “Kinogadsimts Latvijā”. Arī par mūsu nacionālo vērtību Dziesmusvētkiem “Gaismas atgriešanās” un “Ģērbies saule sudrabota”,  Latvijas simtgadei veltītais cikls “Gadalaiki”.


Mēs esam ļoti laimīga tauta, jo mūsu dziesmai ir ierādīta Lielā diena – Dziesmu svētki. Un Dzintra ir pētījusi, kāpēc latvieši par spīti dzīvošanai dažādās pasaules malās neaizmirst savas dziesmas. Pētījuma rezultātā ir tapusi filma “Dziedot dzimu”.


Dzintra Geka-Vaska apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par spīti grūtajai bērnībai Ķekava uz mūžu paliek Dzintras sirdī, jo te dzīvo viņas radi un dvēselē tuvi cilvēki. Dzintra joprojām dzer Ķekavas avota ūdeni, ēd Ķekavā ceptu maizi ar Ķekavas pļavās un mežos bišu savākto medu. Viņa joprojām sirdī ir kopā ar savu bērnības zemi – Ķekavu un pirmo skoliņu – Mežiniekos.